Vēsturiskās kara drāmas Dvēseļu putenis apmeklējums
27.novembrī 9. un 8.klase, kopā ar skolotājām Mārīti un Gaļinu, apmeklēja filmu Dvēseļu putenis kinoteātrī Cinamon. Filma bija par Pirmā pasaules kara notikumiem, kuri skāra arī Latvijas teritoriju cīņas par valsts neatkarību pret vāciešiem un krieviem. Filma tika veidota no Aleksandra Grīna romāna Dvēseļu putenis motīviem. Ņemot vērā, ka filmā tika atainotas dažādas emocionālas ainas, kurās mirst galvenā varoņa tuvinieki, filma bija ļoti emocionāla. Lai arī filmā bija daudz nežēlīgu ainu, tajā tika atainots arī cilvēcīgums, proti, brīdī, kad galvenajam varonim Artūram Vanagam deva pavēli nošaut biedru Miķelsonu par nodevību, viņš to neizdarīja, jo nespēja nošaut savu draugu. Dvēseļu putenis aicina aizdomāties cik patiesībā grūti ir bijis izcīnīt Latvijas valsts neatkarību. Filma aicina izprast faktu, ka Latvijas valsts nav radusies nejauši vai pēkšņi no zila gaisa, bet par to ir atdotas tūkstošiem dzīvības.
Tava Latvija, mana Latvija, mūsu Latvija, šogad jau 101.gads. Vēsturiski mūsu valsts radusies sarežģītā laikā, tikko beidzies 1.Pasaules karš, revolūcijas Krievijā un Vācijā rada iespēju izmantojot jukas, nodibināt valsti - Latviju, lielāko svētumu un dārgumu. Latvijas pirmie gadi aizgāja Brīvības cīņās - tām šogad simts gadu. Iededzot sveces svētku laikā, nevilšus jādomā par varonību, - varonību toreiz un tagad. Tolaik Cēsu skolnieku rotā pie ieročiem ķērās pavisam zaļoksni zēni- skolas vecuma puiši. Tā bija zēnu varonība, doties pretī nezināmajam, pretī ienaidniekam, spītējot aukstumam, plānajam apģērbam un trūcīgajam bruņojumam, nezinot, kur un vai atnāks rīts.
Varonību veido apstākļi. Mūsdienās varonība ir nostāties pretī kurnētājiem un kritizētājiem, lai darītu labo, kaut vai iziet publikas priekšā, noskaitīt dzejoli, nodziedāt dziesmu, nodejot deju, vairot labo. Un ticu, ja mūsu zēniem un meitenēm nāktos aizstāvēt
savu Latviju, viņi nenobītos.
Lasot interviju ar disidenti Lidiju Doroņinu Lasmani, kura cieta no padomju represijām veselas 3 reizes un Gulagā pavadīja 14 gadus, kundze atzīst, ka tik labi
kā ir Latvijā šobrīd, nav bijis nekad. Ikviens var brīvi paust savu viedokli, strādāt, pārvietoties, izglītoties, arī badu neviens necieš. Un taisnība, jo tikai no
mums katra atkarīgs, kāda ir mūsu Latvija! Mēs katrs varam izdarīt nedaudz vairāk, nekā no mums prasa likumi un noteikumi. Pirms nopelt valsti, ministrus, skolu un pagastu vajag notraukt
putekļus no savas pagultes un noslaucīt durvju priekšu, nomazgāt logus, jau tad šķitīs, ka kļuvis gaišāks, palīdzēt kaimiņam sakrāmēt malku, lai Latvijā
kļūtu labāk. Ja katrs izdarīsim nedaudz vairāk, kā no mums prasa likums, noteikti mūsu Latvijā būs labāk dzīvot. Paldies ģimenēm, kuras posušas bērnus
svētku drānās, jo ar baltajiem krekliem mēs godinām Latviju. Paldies vecākiem, kuri atnāca un piedalījās, atbalstīja savus bērnus, no tā kļūst stiprāka
mūsu Latvija. Paldies pedagogiem, kuri gatavoja bērnus svētkiem, no tā kļūst gudrāka un sirds siltāka mūsu Latvija!
Daudz laimes, mūsu Latvija, lai Tev saules mūžs!
Priecīgus, svētīgus, kopīgus un saturīgus Valsts svētkus vēlot - skolas direktore Arta Rubeze
5.novembrī Vidrižos sacentās 8.-9.klašu florbolisti. Startēja 7 zēnu un 5 meiteņu komandas. Spēles bija spraigas un interesantas. Mūsu florbolistus veiksme bija pametusi, kaut gan spēlēja pašaizliedzīgi ar labāko domu - uzvarēt. Viss vēl priekšā. Zēni apakšgrupā palika 3.vietā un tālāk spēles nebija.
Komandā spēlēja: B.Āboltiņa( vārtsargs), D.Ozoliņa,M.L.Trezune,
I.Rudzīte, L.Lavrenova, S.Malofeja, T.Kalniņa, P.H.Sokolovska.
12.novembrī atkal Vidriži. Un florbols. Sacenšas
6.-7.klašu komandas. Atkal 7.zēnu un 5.meiteņu komandas. Meitenes spēlēja
taktiski-ar labām piespēlēm, rezultatīviem metieniem un pašaizliedzīgu
aisardzību. Rezultātā BRONZAS
medaļas. Arī komandas jaunākā uzbrucēja Leonora Pavlovska guva lieliskus vārtus
pēc Marijas Luīzes Trezunes piespēles. Patiess prieks par meitenēm.
Komandā spēlēja: P.H.Sokolovska (vārtsargs), M.L.Trezune,
L.Pavlovska, I.Rudzīte, A.E.Gile, K.Grava, S.Blažēvica, K.Ķēbere, L.Lavrenova,
L.
Zēniem šīs bija iepazīšanās spēles ar florbolu, jo startēja 6.un 4.klašu skolēni. Beigās jau tīri labi veicās, tikai šoreiz pie uzvarām netika.
Pirms rudens salnām Liepupes pamatskolas 1.- 4.klašu skolēni devās ceļā uz kaimiņu novadu zemnieku saimniecībām Reķi un Priedītes, lai tuvāk iepazītos ar lauksaimnieku darbu.
Reķi ir augļkopības saimniecība, kur bioloģiski tiek audzēti, galvenokārt, āboli. Bez zināšanām par ābeļu potēšanu, glabāšanu un šķirnēm bērni guva prieku gan degustējot ābolus un sulu, gan dažādus graudus, gan izbraucot pa ābeļdārzu traktora vilktā vagoniņā. Paldies saimniekiem Lāsmai un Uldim Joneļiem par interesanto stāstījumu!
Zemnieku saimniecībā Priedītes saimnieko Zane Magone, gādājot par sava Mini zoo iemītniekiem: trušiem, pundurkazām, aitām, govīm, zirdziņiem. Uzzinājām daudz par dzīvnieku raksturu un kopšanu, bērni varēja tos barot un samīļot. Pēcpusdiena bija tik jauka, ka ne viens vien skolēns apņēmās atbraukt šeit vēlreiz ar vecākiem.
Pēc abu saimniecību apmeklējuma
varējām secināt, ka strādāt kā lauku uzņēmējam nav viegli un vienkārši, bet tas
dod gandarījumu, ja šo darbu dari ar prieku.
Atpakaļceļā vēl iegriezāmies interesantā Limbažu novada vietā bijušās Katvaru muižas apkārtnē. Arī te daudz neparasta, ko vērot siltuma ieguve no ezera, spocīgu liepu parks, kurā uzņemtas vairākas filmas, svešzemju koki, senās muižas ēkas un jaunā skolas korpusa kontrasti. Paldies vietējās kultūrvēstures zinātājai Alisei Braunai par daudzpusīgo stāstījumu.
Ekskursijas finansiālo atbalstu nodrošināja ESF projekta Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs līdzekļi.
OLIMPISKĀ DIENA NĀC UN VINGROT SĀC LIEPUPES SKOLĀ
Olimpiskās rīta vingrošanas mērķis ir dalībniekus pamodināt un sagatavot turpmākās dienas aktivitātēm, kā arī atgādināt par pareizu rīta vingrošanu kā ļoti svarīgu ikdienas sastāvdaļu.
20.septembrī 1.stundas laikā sporta zāli piepildīja 3. un 4.gadīgie, gan 5. un 6. gadīgie bērni kopā ar audzinātājām un auklītēm, kuri instruktoru Lindas Lavrenovas un Ievas Rudzītes vadībā iejutās Olimpiskās dienas vingrojuma ritmos. Sajūsma par vingrojumu bija liela, ka ar prieku kompleksu novingroja vēlreiz.
2.stundas laikā zālē pulcējās 1.-9.klašu skolēni un audzinātājas. Instruktorēm pievienojās Dace Ozoliņa.
Pēc vingrošanas klašu skolēni sacentās dažādās stafetēs, izmantojot devīzi TU VARI, JA TU DARI.
Noslēgumā katrs dalībnieks saņēma SOK dalības sertifikātus un Olimpiskās dienas uzlīmes.
+371 6402 0376
+371 6402 0354
liepupespsk@salacgriva.lv
